Atpazīt sevī vai “mugursomas” saturs
Varu gandrīz apgalvot, ka mēs katrs ar ienākšanu šai Pasaulē sastopamies ar situācijām, cilvēkiem, pārdzīvojumiem, kas atstāj mūsos gan pozitīvus gan negatīvus nospiedumus, domāšanas paternus, priekšstatus, uzskatus gan par sevi, gan par Pasauli. Vienkāršākai izpratnei es saucu par “mugursomu” visu, ko esam piedzīvojuši un nesam sev līdz. Tur ir gan tas, kas bija un ir sāpīgs, nepatīkams, graujošs, kas padara “mugursomu” nepanesami smagu, gan arī tas, kas radīja un rada prieku, siltuma un mīlestības sajūtas atceroties un dod viegluma sajūtu.
Mēs stiepjam savu “mugursomu” un kādā brīdī, iespējams, tā sāk traucēt, kļūst neērta, par smagu, sāk grauzt un spiest plecus, muguru, vai grauj fizisko ķermeni. Tā mums kļūst par neredzamo ienaidnieku, kas neļauj justies labi, brīvi, izdzīvot SAVU dzīvi priekā un mīlestībā. Tā sāk radīt dažādas negatīvas sajūtas – smagums, neapmierinātība, apjukums, šaubas un dusmas…. Tad, iespējams, sākam vainot visu mums apkārt – partneri, bērnus, darbu utt. vai sākam censties vēl vairāk, lai ieviestu kādā savas dzīves jomā uzlabojumus…tādejādi neapzināti nodzenam sevi līdz izsīkumam. Iespējams kāds nomaina partneri cerībā, ka tas bijis sliktās pašsajūtas cēlonis un jaunais partneris darīs laimīgu, kāds darbu vai ievieš citas lielākas vai mazākas pārmaiņas.
Iekrītot šajās neapzinātajās izpratnēs un rīcībās, ilūzijās, mēs patiesībā bēgam no sevis, no tā nepatīkamā darba, ko saucam par sevis ieraudzīšanu un apzināšanos, ko saucam par sevis mīlēšanu, par atbildības uzņemšanos par savu dzīvi, par pieaugšanu no bērna vai pusaudža par pieaugušo. Vieglāk un patīkamāk ir gaidīt no citiem nekā darīt pašam. Darīt un uzplēst savas brūces, ieraudzīt savas sāpes, neapzinātās rīcības,…visu to, ko stiepjam savā “mugursomā” un kas tad arī ir traucēklis būt laimīgam un brīvam.
Kā lai apzina savas “mugursomas” saturu un atbrīvojas no traucējošā …..? Kā lai saprot –kas no tā man der, kas rada tikai smagumu un traucē virzīties pa dzīvi? “Mugursoma” ir uz muguras – ir apgrūtināta piekļuve tai un noņemt to arī nav iespējams. Tad kā? Neviens no malas to nevar izdarīt mūsu vietā, jo gluži vienkārši to nezina. Tas ir tikai Tavs. Nav vienas pareizās atbildes. Katram savs ceļš. Ir tikai jāsāk iet. Tad pavērsies iespējas, jauni skati, cilvēki, atbalsts, terapijas un citas lietas, kas var palīdzēt Tev apzināt un atbrīvoties no traucējošā un kļūt par PATIESO ES. Ieraudzīt un atzīt sevī- tas jau ir daudz. Tas nav viegli – atzīt, ka manī klātesošs ir kāds no zemāk minētiem uzvedības musturiem. Un ja nu tomēr atpazīsti kādu – Tu esi ceļā.
Vai atpazīsti sevī:
-tu saki “jā” situācijā, kad patiesībā domā un gribi teikt “nē”,
-tu domā un jūties atbildīga par citiem – par citu jūtām, domām, darbībām, izvēlēm, vēlmēm , vajadzībām, labklājību un pat likteni
- tu jūties satraukti, līdzjūtīgi vai pat vainīgi, kad citiem ir problēmas,
-tu nopūlies panākt, lai citi cilvēki redz pasauli tieši tā, kā tu to redzi,
-tu atkāpies situācijās, lai nesāpinātu citu, bet tādējādi sāpini pats sevi,
-tu notici meliem, bet pēc tam pats jūties nodots,
-tu reaģē uz problēmām, situācijām, dzīvi, citiem, bet nerīkojies, lai pats to radītu.